"Gribēju Tev Sauli nest..." - kad mūzika kļūst par dāvanu 🎶

Ir dienas, kas šķiet vairāk nekā vienkārši datumi kalendārā. Jau otro gadu pēc kārtas, tieši manā vārda dienā – 18. maijā – notiek Jauktais koris “Ulbroka” koncerts. Vai tā ir nejaušība? Varbūt. Bet man tas šķiet kā skaista dāvana – pilna mūzikas, siltuma un kopābūšanas.

Pēc intensīva dienas ritma dziedāšana kļūst par iespēju apstāties, ieelpot un vienkārši būt. Tā ir telpa, kur pazūd steiga un kur mūzika vieno gan koristus, gan klausītājus. Tā ir vieta, kurā atkal sajūtu – jā, šis ir kaut kas ļoti īpašs.

Dziedu Jauktais koris “Ulbroka” trīs gadus, un šie gadi man ir devuši ne tikai mūzikas pieredzi, bet arī sirsnīgus cilvēkus līdzās – kolektīvu, kurā valda sirsnība, cieņa un prieks par kopīgo radīšanu. Mēs kļūstam par vienu balsi – katrs ar savu daļu, bet visi kopā vienā skanējumā.

Šogad koncerts “Gribēju Tev sauli nest...” bija emocionāls ceļojums dažādu tautu mūzikā – ar dziesmām, kurās skanēja ilgas, prieks, mīlestība. Vokālā grupa “Vocalica” ienesa dzidras, profesionālas balsis, un mūsu kopīgais skanējums izveidoja muzikālu stāstu, kas sildīja sirdis gan zālē, gan uz skatuves.

Latviešu tautasdziesmās saule nav tikai debesu objekts – tā ir dzīvības un siltuma simbols, kas dzīvo arī cilvēkos. Ar dziesmām centāmies to iedegt katrā klātesošajā – lai tā starotu pāri valodām, laikam un arī lietum, kas lija aiz loga.

Iepriekšējā gada koncerts “Restorāna atklāšana” bija citādāks – dzirkstošs, teatrāls, ar video stāstiem un muzikālām garšām. Šī gada koncerts bija maigāks, klusāks, dziļāks. Mūzika – kā dzīves spogulis: te rotaļīga, te apcerīga.

Un tieši tas, man šķiet, ir dziedāšanas skaistums – ik reizi ļauties un piedzīvot no jauna. Mūzika kā meditācija, kā māju sajūta, kā brīdis sev.

Sirsnīgs paldies Jauktais koris “Ulbroka” un mūsu diriģentiem – par to, ka esam, ka skanam, ka turpinām būt viens otram un klausītājiem.

Nav komentāru

Komentēt