18. novembris mūsu kora dzīvē ir viens no nozīmīgākajiem datumiem. Valsts svētki liek katram aizdomāties par to, kurp mūsu Latvija virzās, kā attīstās, ko katrs no mums tai ir devis, lai tā būtu tieši tāda, kādu mēs to vēlamies redzēt un nodot tālāk mūsu bērniem. Raugoties no tieši mūsu kora dzīves perspektīvas – uz 18. novembra koncertu esam pilnībā "iešūpojušies" pēc vasaras mēģinājumu pārtraukuma, jaunuzņemtie dziedātāji ir "pierīvējušies" un pilnībā iekļāvušies kolektīvā.

18. novembra dziesmas izvēle ir īpašs process. Iepriekšējos gados tika rīkota balsošana, kurā dalībnieki sniedza priekšlikumus, kuru dziesmu Valsts svētku koncertā dziedāsim, un tad balsojām, lai izvēlētos to vienu vienīgo dziesmu, kuru izpildīsim. Tā kā koncertā piedalās teju visi Ropažu novada amatiermākslas kolektīvi, tad katram ir atvēlēts ne vairāk kā viens priekšnesums. Piedodiet, taisnība – nevaram sūdzēties, jo otru gadu pēc kārtas mūsu korim ir bijusi tā privilēģija atklāt koncertu ar Valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" dziedāšanu kopā ar klausītājiem.

Atgriežoties pie dziesmas izvēles – šogad demokrātija un balsošana izpalika, jo kora mākslinieciskais vadītājs Vitālijs kopā ar mūsu kormeistaru Kārli lēma, ka izpildīsim kādu īpašu skaņdarbu, paša Kārļa sarakstīto (gan vārdi, gan mūzika), spēcīgo skaņdarbu "Asinsbalss". Koristiem sajūtot un apzinoties, cik ļoti šis skaņdarbs Kārlim svarīgs un izauklēts, izdevās radīt ko īpašu – tik ļoti, ka saņēmām tādas atsauksmes kā piemēram: "Pirmoreiz, klausoties kori, skrēja skudriņas."